Uzsākot vērienīgu uzņēmuma paplašināšanos, pavasarī “Troja” uzsāk ražošanu jaunajā kokapstrādes ražotnē Saulkalnē, kur ēku platība ir vairāk kā 5 000 m².

Tiek iegādāta divpusējā tapošanas iekārta CELASCHI P60, ar kuru tiek veikta dažādu malu un profilu iestrāde lielgabarīta detaļās.

Attīstot ideju par sava elektromobiļu autoparka izveidi, uzņēmuma teritorijā tiek uzstādīta līdzstrāvas 50 kW elektromobiļu uzlādes iekārta.

Tiek plānots, ka drīzā nākotnē uzlādes stacija būs pieejama publiskai lietošanai.

SIA “Troja” sasniedz vēsturiski lielāko apgrozījumu – 2018.gada apgrozījums pārsniedz 25 miljonus eiro, investīcijās ieguldīti 2,5 miljoni un nodarbināti vairāk kā 160 darbinieki.

Esošās produkcijas klāstu papildina liekti līmēti 3D paneļi sienu un griestu apdarei. Paneļi izmantojami kā dekoratīvam nolūkam, tā arī, apvienojumā ar perforāciju un papildus materiāliem, tie nodrošina skaņas slāpēšanas funkciju. Mūsu ražošanas iekārtu klāstu papildina inovatīvā USEON WPC lokšņu ekstrūzijas līnija, kas ražo koksnes-polimēru kompozīta materiālu, kas pamatā tiek izmantots betonēšanas veidņu izgatavošanā. Sadarbojoties ar Rīgas Tehnisko Universitāti, šobrīd ir pieejami dažādu krāsu, biezumu un elastības kompozīta loksnes.

Tiek atvērta jauna ceļa zīmju ražošanas un tirdzniecības filiāle Cēsīs.

Produkcijas klāstu papildina divas jaunas produktu grupas. Akustiskie paneļi, kas paredzēti skaņas slāpēšanai, akustikas uzlabošanai un dekoratīvās funkcijas pildīšanai, kā arī bērnu mēbeļu komplekts, kurā ietilpst krēsli-mantu kastes un galds.

Uzņēmumā iegādātas divas jaunas CNC iekārtas – SCM Accord 30 FX un Morbidelli Author M400, kas specializēta perforētu detaļu izgatavošanai.

Iegādāta jauna programmējamām (CNC) frēzēšanas – urbšanas iekārta Pratix Z5 sarežģītāku detaļu apstrādei. Tiek uzsākts KPFI projekts “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai SIA “TROJA”, BAUSKAS IELĀ 143, RĪGĀ”

Šajā gadā tiek atjaunots pirms vairākiem gadiem uzbūvētais skrituļošanas rampu laukums blakus SIA “Troja” ražotnei, Bauskas ielā 143.

Uzņēmumam piešķirts Vides pārvaldības sertifikāts ISO 14001:2004. Attīstot sporta preču ražošanu, sākot ar 2010.gadu, SIA „Troja” uzsāk skrituļošanas un skimborda dēļu ražošanu no bērza saplākšņa.

Tiek pabeigta projekta „Saplākšņu pārstrādes ražotnes pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām” ieviešana. Tiek pārņemta rūpnīcas „Latvijas Bērzs” biroja mēbeļu ražošana un šajā gadā SIA „Troja” kļūst par „Zelta Čiekurs” laureātu.

SIA „Troja” saņem kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu ISO 9001:2000. Gada beigās LR Bērnu un ģimenes lietu ministrija uzņēmumam piešķir „Ģimenei draudzīga komersanta” statusu.

Kopā ar A/S „Latvijas Finieris” darbiniekiem tika izstrādāts jauns, moderns šūpuļkrēsla modelis: “Ola”, kurš 2005.gadā ieguva žurnāla „DEKO” balvu par labāko rūpniecisko dizainu.

2004. g. tiek uzsākta ceļa zīmju un informatīvo plākšņu ražošanu, ražojam arī skrituļošanas rampas. Šī gada 15.janvārī „Troja” iegūst FSC (Forest Stewardship Council) koksnes piegādes ķēdes sertifikātu.

Palielinoties ražošanas apjomiem, 2003. gadā tiek iegādātas un uzstādītas papildus augstražīgas ražošanas iekārtas un darbagaldi. Bauskas ielas 143 teritorijā tiek uzbūvētas jaunas noliktavas.

Turpinot uzņēmuma attīstību un ieguldot līdzekļus jaunās ražošanas iekārtās, tiek iegādāta pirmā SCM firmas CNC iekārta Record 240.

Šajā gadā tiek ieguldītas investīcijas ražotnes un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai: uzbūvētas jaunas ražošanas telpas, modernizēta piezāģēšanas iekārta Swabedissen S-50.

1.oktobrī uz valsts uzņēmuma bāzes tiek dibināta Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Troja”. Šajā laikā uzņēmuma galvenais darbības virziens ir koka rottaļlietu ražošana. Populārākais no rotaļlietu produktiem ir patēriņa produkts šūpuļzirdziņš.

26. novembrī mainās uzņēmuma statuss. Tas tiek pārdēvēts par valsts uzņēmumu „Troja”.

8.maijā tiek dibināts mazais kopuzņēmums „Troja”. Dibinātāji – „Latvijas finiera ražošanas apvienība” un „Latvenergo”. Uzņēmumā ražoja plaša patēriņa produktus – bērnu rotaļlietas.

Līdz 1990.gadam cehs ir valsts uzņēmuma „Latvijas finiera ražošanas apvienība” sastāvā un ražo plaša patēriņa produktus. 1972.gadā tika uzsākta bērnu šūpuļkrēslu ražošana.

7.augustā Bauskas ielā 143 tika nodots ekspluatācijā Latvijas PSRS kokapstrādes ministrijas finiera rūpnīcas „Furniers” radio futlāru cehs. Laika gaitā šeit tika ražoti radio futlāri tādiem radioaparātiem kā: „VEF radio”, „Rapsodija” u.c.

Gruntsgabals nr. 73/91, Bauskas ielā 143, tika izveidota sērkociņu fabrikas „Komēta” garāža (01.10.1946. vēstule Nr. 092 (692) Latvijas finieru un sērkociņu tresta pārvaldniekam.

Pēc 1940.gada Bauskas ielā 143 atradās A/S „Komet”, kas tika iekļauta Latvijas PSR Mežu rūpniecības sērkociņu rūpniecības „Vulkans” sastāvā un Bauskas ielā 143 atradās sērkociņu rūpnīcas „Vulkans” galvenā noliktava, kuru bija paredzēts pārbūvēt garāžas vajadzībām.

Knopa papīrfabrika pastāvēja līdz 1940.gadam, tomēr rūpnieciskā darbība tajā notika tikai līdz 1925. gadam. Saimniecisku un komerciālu nodomu vadīts, Jakobs Brandenburgs līdz tam neapgūtajā smilšu klajumā nosprauda un apbūvēja vēl divus jaunus gruntsgabalus: Jēkaba augstiene (73.grupa, grunts 90) un gruntsgabalu (73.grupa, grunts 91) blakus dzirnavu zemei pie Bauskas ceļa, kur 1860.gadā tika uzcelta lenšu fabrika, plašāk pazīstama kā Beitiņa lenšu fabrika. 1896.gadā šajā teritorijā tika uzcelta vērptuve, kas ugunsgrēka laikā ļoti cieta un netika atjaunota. 20.gs. sākumā uz nodegušas vērptuves pamatiem, apvienojot divus gruntsgabalus (grupa 73, grunts 90 un 91) tika uzcelta sērkociņu fabrika „Vulkans”. 1902.g. par šīs zemes īpašnieku kļūst Arons Giršmans. Tiek uzsāka sērkociņu ražotnes izveide, kas tolaik bija viena no lielākajām sērkociņu ražotnēm Rīgā. 1935.gadā šo zemi nopērk Latvijas banka. Līdz pat 1940. gadam ēkas Bauskas ielā 143 piederēja Latvijas sērkociņu fabrikai a/s „Vulkans”.

Senākā saimnieciskā darbība Bišumuižas teritorijā ir fiksēta vēl pirms Livonijas kara Katlakalna dzirnavās. Sākotnēji Katlakalna dzirnavas piederēja Rīgas pilsētai, bet 1768. gadā ēkas ar visu inventāru pārdeva privātpersonai, paturot savā īpašumā tikai zemi. 1848. gadā dzirnavu kompleksu, kurā ietilpa eļļas fabrika, saimniecības ēkas un četru pūrvietu liels dārzs, nopirka toreizējs Bišumuižas īpašnieks Jakobs Branderburgs. 1871.gadā Katlakalna dzirnavu saimniecību nopirka Ludvigs Frīdrihs Roders un Prūsijas pavalstnieks Gumals Gustavs Knops. Izmantojot esošās ēkas un ceļot jaunus korpusus, tika izveidota papīra fabrika, kura plašāk pazīstama kā Knopa papīrfabrika.