Vēsture

Kopš uzņēmuma dibināšanas sākuma - 1990.gada - uzņēmuma atrašanās vieta ir Rīgā, Bauskas ielā 143. Rūpnīcas teritorija atrodas Bišumuižas apkaimē.

19.gs.

Senākā saimnieciskā darbība Bišumuižas teritorijā ir fiksēta vēl pirms Livonijas kara Katlakalna dzirnavās. Sākotnēji Katlakalna dzirnavas piederēja Rīgas pilsētai, bet 1768. gadā ēkas ar visu inventāru pārdeva privātpersonai, paturot savā īpašumā tikai zemi. 1848. gadā dzirnavu kompleksu, kurā ietilpa eļļas fabrika, saimniecības ēkas un četru pūrvietu liels dārzs, nopirka toreizējs Bišumuižas īpašnieks Jakobs Branderburgs. 1871.gadā Katlakalna dzirnavu saimniecību nopirka Ludvigs Frīdrihs Roders un Prūsijas pavalstnieks Gumals Gustavs Knops. Izmantojot esošās ēkas un ceļot jaunus korpusus, tika izveidota papīra fabrika, kura plašāk pazīstama kā Knopa papīrfabrika.

20.gs.

Knopa papīrfabrika pastāvēja līdz 1940.gadam, tomēr rūpnieciskā darbība tajā notika tikai līdz 1925. gadam. Saimniecisku un komerciālu nodomu vadīts, Jakobs Brandenburgs līdz tam neapgūtajā smilšu klajumā nosprauda un apbūvēja vēl divus jaunus gruntsgabalus: Jēkaba augstiene (73.grupa, grunts 90) un gruntsgabalu (73.grupa, grunts 91) blakus dzirnavu zemei pie Bauskas ceļa, kur 1860.gadā tika uzcelta lenšu fabrika, plašāk pazīstama kā Beitiņa lenšu fabrika. 1896.gadā šajā teritorijā tika uzcelta vērptuve, kas ugunsgrēka laikā ļoti cieta un netika atjaunota. 20.gs. sākumā uz nodegušas vērptuves pamatiem, apvienojot divus gruntsgabalus (grupa 73, grunts 90 un 91) tika uzcelta sērkociņu fabrika „Vulkans”. 1902.g. par šīs zemes īpašnieku kļūst Arons Giršmans. Tiek uzsāka sērkociņu ražotnes izveide, kas tolaik bija viena no lielākajām sērkociņu ražotnēm Rīgā. 1935.gadā šo zemi nopērk Latvijas banka. Līdz pat 1940. gadam ēkas Bauskas ielā 143 piederēja Latvijas sērkociņu fabrikai a/s „Vulkans”.

1941

Pēc 1940.gada Bauskas ielā 143 atradās A/S „Komet”, kas tika iekļauta Latvijas PSR Mežu rūpniecības sērkociņu rūpniecības „Vulkans” sastāvā un Bauskas ielā 143 atradās sērkociņu rūpnīcas „Vulkans” galvenā noliktava, kuru bija paredzēts pārbūvēt garāžas vajadzībām.

1946

Gruntsgabals nr. 73/91, Bauskas ielā 143, tika izveidota sērkociņu fabrikas „Komēta” garāža (01.10.1946. vēstule Nr. 092 (692) Latvijas finieru un sērkociņu tresta pārvaldniekam.

1957

7.augustā Bauskas ielā 143 tika nodots ekspluatācijā Latvijas PSRS kokapstrādes ministrijas finiera rūpnīcas „Furniers” radio futlāru cehs. Laika gaitā šeit tika ražoti radio futlāri tādiem radioaparātiem kā: „VEF radio”, „Rapsodija” u.c.

1972

Līdz 1990.gadam cehs ir valsts uzņēmuma „Latvijas finiera ražošanas apvienība” sastāvā un ražo plaša patēriņa produktus. 1972.gadā tika uzsākta bērnu šūpuļkrēslu ražošana.

1990

8.maijā tiek dibināts mazais kopuzņēmums „Troja”. Dibinātāji – „Latvijas finiera ražošanas apvienība” un „Latvenergo”. Uzņēmumā ražoja plaša patēriņa produktus - bērnu rotaļlietas.

1991

26. novembrī mainās uzņēmuma statuss. Tas tiek pārdēvēts par valsts uzņēmumu „Troja”.

1992

1.oktobrī uz valsts uzņēmuma bāzes tiek dibināta Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Troja”. Šajā laikā uzņēmuma galvenais darbības virziens ir koka rottaļlietu ražošana. Populārākais no rotaļlietu produktiem ir patēriņa produkts šūpuļzirdziņš.

1999

Šajā gadā tiek ieguldītas investīcijas ražotnes un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai: uzbūvētas jaunas ražošanas telpas, modernizēta piezāģēšanas iekārta Swabedissen S-50.

2002

Turpinot uzņēmuma attīstību un ieguldot līdzekļus jaunās ražošanas iekārtās, tiek iegādāta pirmā SCM firmas CNC iekārta Record 240.

2003

Palielinoties ražošanas apjomiem, 2003. gadā tiek iegādātas un uzstādītas papildus augstražīgas ražošanas iekārtas un darbagaldi. Bauskas ielas 143 teritorijā tiek uzbūvētas jaunas noliktavas.

2004

2004. g. tiek uzsākta ceļa zīmju un informatīvo plākšņu ražošanu, ražojam arī skrituļošanas rampas. Šī gada 15.janvārī „Troja” iegūst FSC (Forest Stewardship Council) koksnes piegādes ķēdes sertifikātu.

2005

Kopā ar A/S „Latvijas Finieris” darbiniekiem tika izstrādāts jauns, moderns šūpuļkrēsla modelis: "Ola", kurš 2005.gadā ieguva žurnāla „DEKO” balvu par labāko rūpniecisko dizainu.

2007

SIA „Troja” saņem kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu ISO 9001:2000. Gada beigās LR Bērnu un ģimenes lietu ministrija uzņēmumam piešķir „Ģimenei draudzīga komersanta” statusu.

2008

Tiek pabeigta projekta „Saplākšņu pārstrādes ražotnes pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām” ieviešana. Tiek pārņemta rūpnīcas „Latvijas Bērzs” biroja mēbeļu ražošana un šajā gadā SIA „Troja” kļūst par „Zelta Čiekurs” laureātu.

2010

Uzņēmumam piešķirts Vides pārvaldības sertifikāts ISO 14001:2004. Attīstot sporta preču ražošanu, sākot ar 2010.gadu, SIA „Troja” uzsāk skrituļošanas un skimborda dēļu ražošanu no bērza saplākšņa.

2012

Šajā gadā tiek atjaunots pirms vairākiem gadiem uzbūvētais skrituļošanas rampu laukums blakus SIA "Troja" ražotnei, Bauskas ielā 143.

2013

Iegādāta jauna programmējamām (CNC) frēzēšanas - urbšanas iekārta Pratix Z5 sarežģītāku detaļu apstrādei. Tiek uzsākts KPFI projekts "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai SIA "TROJA", BAUSKAS IELĀ 143, RĪGĀ"

2014

Uzņēmumā iegādātas divas jaunas CNC iekārtas - SCM Accord 30 FX un Morbidelli Author M400, kas specializēta perforētu detaļu izgatavošanai.

2015

Produkcijas klāstu papildina divas jaunas produktu grupas. Akustiskie paneļi, kas paredzēti skaņas slāpēšanai, akustikas uzlabošanai un dekoratīvās funkcijas pildīšanai, kā arī bērnu mēbeļu komplekts, kurā ietilpst krēsli-mantu kastes un galds.

2016

Bijušajās "Latvijas Bērzs" telpās Sarkandaugavā tiek uzstādīta līnija plātņu materiālu aplīmēšanai. Tiek atvērta jauna ceļa zīmju ražošanas un tirdzniecības filiāle Cēsīs.

2017

Tiek turpināts darbs pie uzņēmuma teritorijas un ēku būvniecības projekta izstrādes.